Muzejs apmeklētājiem slēgts līdz turpmākajam Ministru Kabineta rīkojumam. 

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu.

Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis. 

Pēc 18 gadus vecā hercoga Frīdriha Vilhelma nāves par nākamo hercogu kļuva viņa tēva brālis Ferdinands. 

Pēc Frīdriha Kazimira par hercogu 1698. gadā kļuva viņa dēls Frīdrihs Vilhems. 

Jēkaba vecākais dēls hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650–1698, valdīja kopš 1682). Lielu uzmanību pievērsa Jelgavas attīstībai, ar tēva iesākto manufaktūru un modernās ražošanas attīstībujaunais hercogs neaizrāvās.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs bija un ir Latvijas vēsturē bieži pieminēta sava laikmeta politisko eliti reprezentējoša personība, kurš gribēja un varēja savu pārvaldīto hercogisti izvirzīt Eiropas attīstīto valstu avangardā un atstāt pēctečiem pārtikušu un starptautiskajās attiecībās respektētu valsti. 

Hercogs Frīdrihs (1569–1642, valdīja no 1587. līdz 1616. gadam Zemgalē, no 1617. gada visā hercogistē).

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija daļa no Livonijas mantojuma, kas tās daudzo hercogu vadībā attīstījās uz labo vai slikto pusi. Kāds bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sākums, kādu vietu hercogiste ir atsājusi vēsturē, kādus darbus vai nedarbus hercogi veica - nospied "lasīt vairāk" un uzzini!

Vilhelms (1574–1640, valdīja 1587–1617), hercoga Gotharda dēls, Kurzemes un Zemgales hercogs (1587–1596) kopā ar brāli Frīdrihu 1596. gadā kļuva par sadalītās hercogistes Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā.

Gothards (1517–1587, valdīja kopš 1562), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs (1559–1562), pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs.