P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Izstāde "Starp diviem ērgļiem. 1812. gads Jelgavā"

Starp diviem ērgļiem

 

Šogad aprit 210 gadu kopš Napoleona karaspēka iebrukuma Latvijas teritorijā. Jelgavas vēsturē tika ierakstīta precīzi pusgadu ilga lappuse par dzīvi zem franču ērgļa.

1812. gada Napoleona Bonaparta karagājiens pret Krieviju ir tikai viena no epizodēm vairāk nekā 20 gadu ilgajos Eiropas koalīciju karos pret Franciju. Tam tomēr bija sava specifika: tas bija pirmais un vienīgais Napoleona karš Krievijas impērijas teritorijā; tās plašo teritoriju iekarošanai franču imperators bija mobilizējis līdz tam nebijušu 650 tūkstošu vīru “Lielo armiju” (La Grande Armée), kura apvienoja vairāk nekā 30 valstu karavīrus. Par to spilgti liecina kara notikumi mūsdienu Latvijas teritorijā, kur iebrukušā Napoleona karaspēkā franči ieņēma vien niecīgu daļu. Ne velti Krievijas imperators Aleksandrs I nosauca karu par “divpadsmit valodu iebrukumu”.

Franču uzbrukums virzījās galvenokārt Baltkrievijā un Krievijas centrālajās guberņās. Bet arī Kurzemes, Zemgales un Vidzemes teritorijai Napoleona plānos bija īpaša nozīme. Rīgas osta, kuru Bonaparts mēdza saukt par “Londonas priekšpilsētu”, noteikti bija jāieņem, lai sekmīgi turpinātu Lielbritānijas kontinentālo ekonomisko blokādi. Bet ceļš līdz Rīgai gāja caur Kurzemes guberņu, vienu no Eiropas lielceļu krustpunktiem, tātad – tās liktenis arī bija skaidrs. Kurzemes ražotai lauksaimniecības produkcijai bija jāapgādā Napoleona karaspēks, kurš vairāku gadu laikā jau bija pieradis pie pašapgādes no zemes jeb rekvizīcijām. Pati guberņa Napoleona plānos bija arī tirgošanās objekts starp Franciju un Prūsijas karalisti.

1812. g. karš kļuva par loģisku turpinājumu 1806.–1807. g. Ceturtās koalīcijas karam un tam sekojoša Tilzītes miera līguma starp Franciju un Krieviju smagajām sekām. Tas arī nebeidzās 1812. g. 31. decembrī ar franču un prūšu padzīšanu no impērijas robežām, bet gan turpinājās, transformēdamies nākamajās kampaņās lielajā Eiropas karā. Galu galā arī Jelgavā visus šos gadus ārstējās (un arī mira) ievainotie krievu, franču un prūšu karavīri.

Kurzemes guberņas galvaspilsēta Jelgava visai sekmīgi pārdzīvoja karu. Karojošo pušu saprātīgums paglāba to no iznīcināšanas. Bet Jelgavas un Kurzemes dēli piedalījās karadarbībā arī vēlāk, daudzi no viņiem 1814. gadā iesoļoja Parīzē. Senais jautājums par personības lomu vēsturē lika nedaudz plašāk apskatīt viņu biogrāfijas ārpus izstādes hronoloģiskajiem rāmjiem. 

1812. gada karš mums bija pēdējais uz vairāk nekā simt gadiem, līdz pat 1915. g. vācu iebrukumam Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Taču 19. gadsimtā laikabiedri neizrādīja īpašu degsmi liecību vākšanā par Napoleona laiku Latvijā. Vēl mazāk ir pieejams mūsdienās. Šī izstāde, veltīta 210 gadus seniem notikumiem, ir viens no mēģinājumiem saglabāt daļu no šīm liecībām un nodot tās tālāk.

Izstādes koncepcijas un satura autors muzeja speciālists Edgars Umbraško