P.   SLĒGTS
 O.  11 - 18
 T.  11 - 18
 C.  11 - 18
 P.  11 - 18
 S.  11 - 18
 Sv.  11 - 18

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Jelgavai 755

Jelgava ir īpaša Latvijas vēsturē un moderna, strauji augoša pilsēta mūsdienās, kur cilvēkiem ir labi dzīvot. Ja sarindojam Latvijas pilsētas pēc dibināšanas gada, tad Jelgava šajā virknē ir devītā, taču vienīgā, kurai pirms Rīgas bija galvaspilsētas statuss. Jelgava ir vienīgā no Latvijas pilsētām, kuras ģerbonī ir valsts mazais ģerbonis un vienīgā pilsēta Latvijā, bez galvaspilsētas Rīgas, kurai ir savs lielais pilsētas ģerbonis.

Godinot pilsētu  755. dzimšanas dienā, muzeja speciālisti ir sagatavojuši rakstus par dažādiem svarīgiem notikumiem un cilvēkiem Jelgavas vēsturē.

Šī gada aprīļa beigās Jelgavas vēstures un mākslas muzejs saņēma informāciju no modra jelgavnieka, ka Ošu ceļā esot atrasti kapakmeņi ar uzrakstiem senebreju valodā. Aizbraucot turp, muzeja speciālisti ceļa malā tiešām atrada divus granīta pieminekļus. Tika nolemts akmeņus notīrīt un aizvest uz ebreju kapiem Miera ielā. Tajā pašā dienā pieminekļi atgriezās savā vēsturiskajā vietā.

Pirms 75 gadiem beidzās Otrais pasaules karš. Jelgava nacistu kapitulāciju svinēja drupās – 1944. g. jūlija un augusta kauju skarbajās liecībās. 

Svinot Jelgavas pilsētas 755 gadu jubileju, ir vērts atcerēties arī tos jelgavniekus, par kuriem gadu gaitā atmiņas padzisušas, taču viņu devums pilsētniekiem ir bijis savam laikam nozīmīgs. Tāds ir Jānis Lapiņš – Jelgavas klasiskās ģimnāzijas pirmais un visilggadīgākais direktors (1919-1931), publicists un rakstnieks, kuram šogad varam svinēt 135 gadu jubileju.

Apmēram 17. gs. vidū tika īstenota hercoga Jēkaba iecere apgādāt pilsētniekus ar ūdeni, izrokot kanālu, kas savienoja divas upes – Svēti un Driksu. Tā kā Jelgava atrodas zemā vietā un regulāri mēdza applūst pavasara plūdu laikā, tad tika izveidots slūžu dīķis, kura uzdevums bija regulēt ūdens līmeni kanālā.

Par mūsu mājas bagāto vēsturi ir rakstīts un vēl tiks rakstīts daudz, bet šoreiz atcerēsimies Jelgavas vīriešu ģimnāzijas audzēkņus – Lāčplēša kara ordeņa kavalierus.

Jelgavu mākslas darbos ir attēlojuši daudzi mākslinieki, lielākoties jelgavnieki. Šoreiz izvēlējāmies gleznotāja Mārča Stumbra (1942-2014) darbus, kuros pilsētu ieraugām gan 18. gadsimtā, gan mūsdienās. Mākslinieks ir ielūkojies gan pilsētas nomalē, gan nav aizmirsis iemūžināt arī Jelgavas pili.

Skvēri uz vēstures skatuves parādās 19. gs., kļūstot par pievienoto vērtību jebkuras funkcijas apbūves teritorijai vai arī, pildot savu ekonomisko funkciju, palīdz organizēt pilsētvidi, izcelt vai atdalīt tās atsevišķas funkcionālās zonas. Skvēriem, salīdzinājumā ar parkiem, ir būtiska priekšrocība – tos var iekārtot jebkurā piemērotā laukumā, īpaši nedomājot pie tālākajām un tuvākajām perspektīvām, alejām un daudzām citām lietām, kas ir nepieciešamas, lai iekārtotu skaistu un plašu parku.  

Uz skvēra, uz spīdošā pilsētas skvēra,
Kur pretim nāk jaunavas tievas kā diegi
Ar cepurēm baltām kā kalngalu sniegi,
Es nozogu sauli un iespraužu acīs..

 

/A. Čaks dzejolī “Uz skvēra”

Fridrihs Vesmanis – jurists, Jelgavas pilsētas galva (domes priekšsēdētājs), 1.Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas sūtnis Lielbritānijā. Amati un cilvēks, kuram dzīve uzliek pienākumu pret sevi un savu valsti, un tāds bija Fr.Vesmanis savā un valstsvīra dzīvē. 

Cariskās Krievijas laikā cauri Latvijas teritorijai būvētās dzelzceļa tranzīta maģistrāles jaunajā ģeopolitiskajā situācijā pēc Pirmā pasaules kara bija zaudējušas savus ekonomiskos preču ražošanas rajonus, kas nodrošināja kravu pārvadājumus uz attiecīgām maģistrālēm. Piemēram, vienu no ekonomiski izdevīgākajām dzelzceļa maģistrālēm cariskajā Krievijā: Liepāja – Romni dzelzceļa līnija jaunajos politiskajos apstākļos bija sadalīta starp četrām valstīm – Krieviju, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Cariskās Krievijas pirmklasīgā eksporta osta – Liepāja – faktiski bija palikusi bez preču piegādes rajoniem un tāpēc satiksmes modernizācijas ietvaros tirdznieciskās un politiskās aprindas rosināja pirmo Latvijas Republikas iekšzemes dzelzceļa perspektīvo izbūvi organizēt virzienā no nozīmīgā Jelgavas dzelzceļa mezgla uz Liepāju.

Jelgavai 755 – esam devītie Latvijā, ja skatāmies pēc dibināšanas gadiem. Rīga, Cēsis, Valmiera, Aizpute, Kuldīga, Ventspils, Limbaži, Piltene dibinātas pirms Jelgavas. Dažām no nosauktajām pilsētām liktenis nav bijis labvēlīgs, lai augtu un attīstītos. Tas pats varēja notikt arī ar Jelgavu, taču – nē! Jelgava uz pasaules vēstures skatuves ir noturējusies un savas pozīcijas netaisās atdot.