Jautājumi un atbildes

baznicas (2006-11-12 20:26:22)
kadas baznicas bija pirms kara

Atbilde: Jelgavā pirms 1944.gada traģiskajiem notikumiem bija šādas baznīcas : 1, Sv. Trīsvienības Ev. Lut. baznīca (vecākais Jelgavas dievnams, pieminēts jau 1522.g.). Bija Kurzemes superintendanta sēdeklis. Saglabājies tikai tornis (daļēji), baznīcas mūrus, kas bija atjaunojamā stāvoklī, pēc padomju varas iestāžu rīkojuma nojauca 20.gs. 40.gados. Hercoga Gotharda.Ketlera rīkojums 1567.g.28.feb. par jaunas baznīcas celšanu. Sāk celt blakus vecajai bazn. 1574.g. Veco bazn., ko izmantoja kā kapsētas bazn. Vētra sagrāva 1627.g. 1615.g. pabeidz bazn. būvi, torni pabeidz tikai 1862.g. Vācu luterāņu pilsētas un lauku draudzes. 1940.g. vācu lut. Draudzes beidz pastāvēt (vāc.repatriācija). 1944.g. bazn. noposta. Mācītāji Fridrihs Hūns (18.gs.), Pauls Einhorns (17.gs.), Stefans Bīlovs (16.gs.). 2. Sv. Annas Evanģēliski Luteriskā baznīca (celta ap 1568-1573.gadu)-viens no vecākajiem Dievnamiem Jelgavā. Piederēja pilsētas un lauku latviešu Ev. Lut. draudzei. Dievnams restaurēts 1947-1961.g.(pirmā pēc II Pasaules kara restaurētā Luterāņu baznīca Latvijā). Pieder Jelgavas Sv. Annas Ev. Luteriskajai draudzei. Ievērojamākie mācītāji : Konrādijs 19.gs., J.Ķullītis (1920-tie-1944.g.), R. Šmits atjauno baznīcu. 3. Svētā Jāņa Ev. Lut. baznīca Katoļu ielas galā bija pilsētas vārti. 1705.g. aiz vārtiem esošajā nabagu kapsētā bija koka baznīciņa bez torņa, saukta par Nabagu baznīcu. 1845.g.31.martā par birģermeistara Kloka naudu sāka celt jaunu mūra baznīcu, ko iesvētīja 1847.g.19.dec. 1861.g. nodibināja draudzi, kura no 1872.g. saucās par Sv. Jāņa vācu draudzi. Līdz 1882.g.28.apr. baznīcai uzbūvēja jaunu augstu torni. Mācītāji L. Katerfelds (19/20.gs.mija), H. Katerfelds (līdz 1941.). II P.k. baznīcu nenopostīja, un tajā pēc kara darbojās Sv. Vienības baznīcas latviešu draudze. Kapus ap baznīcu nopostīja 50.gados. 4.Reformātu baznīca (iesvētīta 1740.g, tornis pabeigts 1891.g.). Sagrauta 1944.g. vasarā. 5. Jelgavas katoļu baznīca (Jelgavas Romas – Katoļu Bezvainīgas Jaunavas Marijas katedrāle (agrāk Sv. Jura katoļu baznīca). (pirmo uzcēla 1643.g., 1904.g. nojauca, bet 1905.-1906.g. uzcēla jauno ēku). Karā bija cietusi un torņa smaili pilnā augstumā atjaunoja tikai 2002.gadā. 6. Sv.Annas un Simeona pareizticīgo baznīca. 1750,g. jau nojauca veco koka baznīciņu un pēc F.B.Rastrelli projekta 1780.g. iesvētīja jaunuzcelto mūra Dievnamu. 1892.g.novembrī iesvētīja pēc akadēmiķa N.Čagina projekta celto jaunu mūra baznīcu (daļa vecās baznīcas palika, tikai klāt piebūvēja plašākas telpas). Dievnams tika karā stipri sapostīts un tika atjaunots tikai 21.gs. sākumā. 7. Pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca. Leģenda vēsta, ka 19.gs. sākumā kāds tirgotājs mežā paslēpies no laupītājiem un lūdzis Dievmāti, apsolot par izglābšanu uzcelt baznīcu. Tā arī tirgonis esot uzcēlis mazu koka baznīciņu pareizticīgajiem. Apkārt tai izveidojās kapi, un baznīca kļuva par kapliču. 1890.g. uzcēla jaunu mūra kapliču – „Dievmātes atdusas baznīcu”. Kad pēc kara Sv. Simeona draudzei atņēma baznīcu šo pielāgoja bazn. vajadzībām. 8. Sv.Vienības baznīca –pamatakmens likts 1904.g., pabeidza celt 1907.-g..Baznīcu nosauca par godu Krievijas caram par Nikolaja baznīcu, bet 1937.g. pārdēvēja par Sv. Vienības baznīcu. Tā bija lielākā luterāņu baznīca Zemgalē ar vairāk nekā 1500 sēdvietām. 1944.g. bija salīdzinoši maz cietusi, bet pēc padomju un partijas iestāžu rīkojumiem Dievnams tika pilnībā nojaukts 1954. gadā ar padomju armijas tehniku dievnama mūri tika sagrauti un aizvesti uz Jelgavas lidlauku). 9. Tabora Krusta baznīca. Pie Jelgavas, Ģintermuižā, 19.gs.beigās nodibināja psihiski slimo cilvēku ārstēšanas iestādi. Par to rūpējās arī Sv. Jāņa baznīcas mācītājs L. Katerfelds, kurš bija arī jaundibinātās ārstēšanas iestādes Taboras vadītājs no 1887. līdz 1908.g. Pie slimnīcas ar laiku veidojās arī kapi, kuros 1898.gadā tika uzcelta Tabora Krusta baznīca. Kapi un baznīca pēc II p.k. tika nopostīti. 10 Sinagoga. Ebreji Jelgavā parādījās tad, kad herc. Frīdrihs Kazimirs panāca to, ka 1692.g. landtāgā atcēla aizliegumu ebrejiem apmesties uz dzīvi pilsētā. 19.gs. 40 – tajos tika nolemts Upes ielā uzcelt lielu sinagogu. Vēlāk Jelgavas pilsētas arhitekts Oskars Bārs (1875. – 1879.) uzprojektēja jaunu sinagogu ar lielu kupolu. Pie tās bija krāšņs dārzs, apjozts ar žogu, kurā notika kāzu rituāli. 1941.gada vasarā vācu okupācijas lakā to nodedzināja. Ebreju kapi un kapliča atradās Miera ielā. 11. Vecticībnieku baznīca. 1935.g. vecticībnieku draudze Jelgavā, Dobeles ielā, uzcēla savu baznīcu, kas pārdzīvoja II P.k. 1965.g. pret draudzes gribu baznīcu noārdija. Draudzei pēc ilgstošiem lūgumiem kā lūgšanu nams tika ierādīta bijusī Sv. Trīsvienības vācu draudzes kapu kapliča Miera ielā. Šo ēku, kuru 1950 – tajos lietoja arī katoļu draudze, vecticībnieku draudze pielāgoja savām vajadzībām 12. Baptistu baznīca. Baptistu ticības sludināšana Latvijā sākās 1860.g., bet jau 1870.g. Lithenu ģimenes dzīvoklī notiek pirmās baptistu sapulces Jelgavā. 1874.g.8.nov. Kroņvircavā ir pirmie kristību svētki, un tos uzskata par Jelgavas baptistu draudzes iesākumu. 1882.g. 20.jūnijā tagadējā Mātera ielā draudze nopērk zemes gabalu un uzbūvē pagaidu dievnamu. No 1920.g. beigām līdz 1942.g Jelgavā pastāv Atmodas baptistu draudze, ko vada K. Zingers. Viņi īrēja reformātu baznīcu. Kara laikā dievnams Mātera ielā saglabājās. Ar grūtībām no postīšanas to paglābj E. Buholcs. 1986.g. veco dievnamu nojauc, lai kapitāli remontētu. No jauna uzbūvēto mūra ēku apšuva ar koka dēļiem. 1988.g. 24.dec. J. Eisāna vadībā atjaunotajā dievnamā notika atkal pirmais dievkalpojums. 13. Septītās dienas adventistu baznīca. 1890.g. dibinās pirmā draudze. Jelgavā 1907.g. ierodas kāds grāmatu pārdevējs – kolportieris Veinbergs, kurš piedāvāja adventistu literatūru. Interesenti noīrēja telpas kāda advokāta dzīvoklī Katoļu ielā, kur sludināja pirmais sludinātājs Jelgavā – Sproģis. 1908.g. 3.maijā kristīja pirmos 5 cilvēkus, tā dibinot draudzi. Draudzes telpas bija Katoļu ielā, Nikolaja ielā, Svētes ielā, līdz 1934.g. Svētes ielā 25 uzceļ savu dievnamu. Karā nams nodega, un to atjaunoja 1955.g. Tikmēr draudze pulcējās Kungu ielā 9. 84.gadu laikā draudzē strādājuši 24 sludinātāji. (2006-11-21 15:26:18)

Citi jautājumi

Atpakaļ